Rodas jautājums, vai mums ir tiesības šo unikalitāti "noslaucīt no sejas" vai gluži otrādāk, ir jāpieiet šai lietai - neproporcionālai sejai, kā mākslas darbam, kur galvenā odziņa ir paša neproporcionalitāte, caur to radot skaidrāku uztveri par skaistumu, kas nāk līdzās ar iekšējo šarmu.
Iekšējais šarms rodas caur nepilnībām, jo pilnīgs ir vienmuļš, tas nepaliek atmiņā, kaut arī rada prieku uz kādu mirkli, laiku, kad tu to uzlūko, tāpēc jāpriecājās par to, ka mēs esam tik unikāli, nevis jāmēģina to nolīdzināt.
Iekšējais šarms līdztekus skaistumam ir sajūtams caur krāsam, tad vari izcelt tos sevis aspektus, kas liek man mirdzēt, bet vai tas ir iespējams ar zīmogu - ko uzliek perfekts makeup`s... ? Žurnālu vāku makeup`s ir hronisks fantasy , ko mēs ignorējam un cenšamies diendienā izvērst kā normu.
Principā, gribās teikt, ka es gribu izpaust savu unikalitāti, to pasvītrojot, caur tādu makeup`u kurš nenoslēp, nenomaskē, jo radīt vienkārši skaistu seju, tas nav grūti sasniedzams, bet unikalitāti un individualitāti parādīt, nebaidoties no citiem - tur jau ir tā sāls un meistarība, uz kuru man labpatiktu tiekties.
Pieejot pie spoguļa es skatos uz savu seju, redzot kur būtu jānolīdzsvaro proporcijas, bet jo vairāk pētu, jo vairāk nianses izpeld, liekot man apzināties, ka šīs proporciju trūkums man piedod odziņu, manu izteiksmi, ko es caur savu dzīvo mīmiku izpaužu, tā komunicējot ar pasauli, cilvēkiem.
Es uzskatu, ka mums caur vizāžu ir jāpiešķir stāsts, ko esam gatavas izstāstīt pasaulei, padalīties, kurā tu esi šī stāsta galvenā varone, bet makeup`s ir tikai izkārtne, kas informē to, kas ir aiz tās, liekot to nojaust, bet ne izstāstīt.
Kādas ir tavas domas? Vai esi gatava veidot savu stāstu, to parādot katru dienu no jauna un jaunā veidā, formā ,izpausmē?
Nav komentāru
Komentārs būs redzams pēc apstiprinājuma