Mīļā Latvija...

Pirms diviem gadiem uzrakstīju šo vēstuli  Latvijai, svētkos,  šodien to pārlasot varu piekrist katram vārdam, jo patiesi mīļa ir šī vieta kurā dzīvoju, jā iespējams, mēs Latvieši esam pārāk īgni, lēni un ļaunatminīgi, bet šis īpatnības ir tikai viena medaļas puse, otra ir  spēja būt vienotiem,  sīksti turēties pie savas pārliecības un spēks - jauda ar kādu iekustinām procesus ir ļoti liela.. Mēs Esam Latvija, par to ir jāatcerās katru rītu, kad pamostamies un pienemam savus lēmumus, kā izdzīvot šo dienu.

Mīlā Latvija!

Tev šodien ir kārtējā dzimšanas diena un es gribēju Tevi uzrunāt, jo arī es esmu Tava sastāvdaļa un draugs, mūsu attiecības uzsākās tālajā 1984. gadā, bet arī šogad es gribu Tevi apsveikt – būt kopā ar Tevi un dalīties vienotā priekā. Katru gadu es izdzīvoju kopa ar Tev ar prieku, katru pavasari, es uzplauku, radīju un iedvesmojos no Tevis, dzīvojot Tevis sagatavotā laukā un vidē, katru gadu sagaidīju vasaru , rudeni un ziemu, kur visbeidzot sagaidot katru Tavu dzimšanas dienu – priecājos līdzas ar Tevi, par Tevi un par sevi, iespēju būt un atrasties šajā skaistajā, dzidrajā un iedvesmas pilnajā valstī. Es arī šajā Tavā Dienā novēlu gan Tev , gan arī sev un visiem Latvijas iedzīvotājiem iemācīties ieraudzīt Tevi Latvija, saprast un dzīvot, izmantojot to iedvesmu un spēku, kuru Tu mums dod, iemācoties izmantot tās meistarības un prasmes, iespējas un brīvību, kuru Tu mums dāvā tikai tāpēc, ka mēs esam šeit un ar Tevi, ļaujot mums katram radīt izpratni par to, ko mēs varam sasniegt, izpaust un ieviest, ja vien mēs saņemsim drosmi un noticēsim gan Tev gan ari sev!
Tāpēc es Tev novēlu Latvija, spēju mums Latvijas iedzīvotājiem palīdzēt ieraudzīt visu to mūsu spēku, meistarību, vienotību un patiesumu, caur kuru mēs varam radīt savu realitāti un iedvesmot Tevi mūs atbalstīt vel vairāk, drošāk, patiesāk